Ieslīgstot Saukas dabas parka vakara klusumā, gaisma lēni izdziest virs ezeru spoguļiem. Tieši tagad sākas īstais piedzīvojums – nakts putni Saukā mostas īsi pēc tumsas iestāšanās, kad meža smarža kļūst dzidrāka, un zāle zem kājām sit vēsāku vilni. Tu esi šeit, starp priedēm un alkšņiem, gatavs satikt tos, kuri dienā slēpjas ēnās.

Noslēpumainā pasaule – nakts putni Saukā

Nakts nav tikai klusums. Tā ir elpa, kas piepilda mežu ar čukstiem, krākuļiem, īsiem svilpieniem. Veco egļu galotnēs klusi čaukst pūces. Ja paveicas, var izdzirdēt urālpūces dziļo saucienu vai meža pūces skanīgo klaigāšanu. Dažbrīd, starp vārīgajiem zaru lūzumiem, noskan putnu spārnu sitieni – tā ir vakara piekūns vai kāda cīruļa klusināts lidojums.

Pie Saukas ezera krasta, kur vējš viegli plivina niedrēs, nakts dzīvi sāk ūdensputni. Kraukšķ zāle, kāds radījums noslīd gar ūdens malu. Ne vienmēr vajag redzēt – dažreiz pietiek tikai klausīties. Nakts putni Saukā ir kā senas pasakas galvenie varoņi, kas atdzīvojas līdz ar krēslu. Putnu vērošana Saukas dabas parkā – tas nekad nav tikai par redzēto, bet arī par sajusto, sadzirdēto.

Ja nakts ir dzidra un gaisā smaržo priedes, visvieglāk dzirdēt nakts putnus pavasarī un vasaras sākumā. Tad dzīvība mutuļo, katra skaņa kļūst asāka. Pastaiga pa taku, kas ved gar pļavām un mežu malām, atver jaunu pasauli – brīžiem šķiet, ka pats esi kļūstis par daļu no šīs klusās, dziļās orķestra daļas.

Biežāk sastopamie nakts putni Saukas dabas parkā

• Urālpūce (Strix uralensis): Šī lielā pūce ir viena no Saukas mežu klusajiem valdniekiem. Tā sauciens ir dziļš, krācošs, bieži dzirdams attālāk no cilvēku takām. To var mēģināt sameklēt vecajos egļu vai jauktu koku mežos.
• Meža pūce (Strix aluco): Pazīstama ar savu melodisko, skanīgo klaigāšanu. Dzirdama arī pie lauku mājām, īpaši nakts vidū, kad gaisa temperatūra nokrīt.
• Dziedātājstrazds (Turdus philomelos): Kaut arī nav nakts putns stingrā nozīmē, dzirdams vēl ilgi pēc saulrieta – īpaši pavasara sākumā, kad dziesmām nav gala.
• Piekūns (Falco subbuteo): Vakaros, kad debesis vēl gaišas, nereti pārlido virs pļavām, meklēdams medījumu.
• Zivju gārnis (Ardea cinerea): Pa nakti klusām pārvietojas gar ezera krastiem, un reizēm var dzirdēt tā zemo klaigāšanu niedrēs.

Nereti var sastapt arī naktī aktīvus sikspārņus, kas nav putni, bet bieži tiek sajaukti, jo ar saviem spārniem klusi slīd pa ūdens spoguli vai starp kokiem. To radītās ultraskaņas cilvēka ausij nav dzirdamas, bet reizēm gaisā vērojamais kustības ritms rada papildu noslēpuma sajūtu.

Kad un kur meklēt nakts putnus Saukā

Lai ieraudzītu vai sadzirdētu nakts putnus Saukā, izvēlies vietas, kur daba vēl runā savā valodā – mežu stigas, ezera krastus, niedrājus vai pļavas. Dodoties ārā naktī, paņem līdzi siltu jaku, lukturīti ar vājo sarkano gaismu un daudz pacietības. Sākumā ausis būs pilnas ar neredzamām skaņām – vējš, kukaiņu sīcieni, ūdens čabēšana. Tikai pēc brīža atpazīsi īsto – pūces saucienu, kas izlaužas cauri tumšumam, vai kādu klusu, bet neatlaidīgu klikšķināšanu niedrēs.

Labākais laiks nakts putnu vērošanai ir neilgi pēc saulrieta, kad debesis vēl tur pēdējo gaismas strīpu un putni mostas. Izvēlies kādu no pastaigu takām, kas pazīstamas ar dabas daudzveidību – piemēram, taku, ko iecienījuši arī bērni un ģimenes (pastaigu takas bērniem Saukas dabas parkā), vai arī dodies gar pašu ūdeņu malu, kur nakts dzīve ir visskaļākā. Vērošana kļūst īpaši dziļa, ja atrodi brīdi, kad daba ir tikai tev – vēlu vakarā vai agrā rītā, kad citi vēl guļ.

Praktiski padomi nakts putnu vērotājiem Saukā

• Apģērbs: Pat vasaras naktīs Saukā var kļūt vēsi, īpaši pie ezera vai meža malu pļavās. Iesakām vilkt slāņveida apģērbu, kā arī lietus necaurlaidīgu jaku, ja sola rasu vai miglu.
• Lukturītis: Izvēlies lukturīti ar sarkanu gaismu – tā netraucē putniem un neapžilbina pašu vērotāju.
• Klusums un pacietība: Pārvietojies lēni, nerunā skaļi un apstājies ik pēc pāris soļiem – daudzus nakts putnus var sajust tikai ar dzirdi.
• Labākās vietas: Lieliska izvēle ir Skersas taka, kas ved gar meža malu un pļavām, vai arī taka pie Saukas ezera niedrājiem, kur nakts balsis ir īpaši bagātas.
• Draudzība ar vietējiem: Ja pazīsti kādu vietējo iedzīvotāju vai dabas gida, vaicā – viņiem nereti ir zināmas “slepenās” vietas, kur nakts putni pulcējas biežāk.
• Uzvedība dabā: Atceries, ka nakts ir putnu aktīvākais un reizē arī trauslākais laiks – nenāk tuvumā ligzdām, nestaigā pa niedru biezokņiem, lai netraucētu putnu mieru.
• Tehnika: Vēlies ierakstīt dzirdētās balsis? Lieto mobilo telefonu vai diktofonu ar zemu jutību – bieži pat īss audio fragments palīdz vēlāk noteikt putnu sugu.

No dabas parka vēstures – putnu vērošanas tradīcijas

Saukas dabas parks ir sena vieta ar bagātu vēsturi un dabas daudzveidību. Jau padomju laikos šeit pulcējās ornitologi, kuri pētīja gan reti sastopamus, gan izplatītus nakts putnus. Ik pavasari un rudenī notiek īpaši vērošanas vakari, kad dažādu paaudžu dabas draugi dodas kopīgās pastaigās. Šādas pieredzes palīdz labāk izprast dabas ciklus, bet arī rada ciešāku saikni ar šo vietu. Daudzi vietējie bērni, kas uzauguši Saukā, pirmo reizi pūces saucienu dzirdējuši tieši šeit – klusā mājas pagalmā vai takā gar pļavu.

Nakts putnu pasaule ir trausla un pārsteidzoši bagāta. Piedzīvojums sākas ar pacietību un atvērtām maņām. Neviens ekrāns nespēj aizstāt to, ko sajūti šeit – ne tikai skaņas, bet arī to īpašo klusumu, kas ieaijā un ļauj dzirdēt pat pašas neredzamākās būtnes balsi. Ja ilgojies pēc šīs pieredzes, pamēģini vismaz uz brīdi apmainīt dīvānu pret taku (ekrāna laika vietā izvēlies taku), un Saukas nakts atklās tev savus noslēpumus.

Sajūti zem kājām mitro zāli, ieelpo nakts gaisu, pavēro, kā sudrabainā rasa krāso lapas. Tas viss ir tepat, gaida – tikai jāiziet ārā. Saukas dabas parks vienmēr ir vairāk nekā tikai vieta kartē. Tā ir iespēja ieraudzīt pasauli citādi, ļauties klusumam, kas pilns ar dzīvību.