Pavasara rīts Saukas dabas parkā. Zeme elpo vēl vēsā, pelēkā elpā, bet no koku pakājēm, akmeņu spraugām un kritalām jau slejas mīksta, zaļgana vilna. Sūnas un ķērpji te valda klusumā. Tie veido pamatu, kas neredzami tur kopā meža stāvu un dod pajumti neskaitāmām radībām. Saukas dabas parka flora īpaši izceļas ar sūnu un ķērpju daudzveidību – pietiek tikai noliekt galvu un palēnināt soli. Šeit zeme nav tikai brūna – tā ir mozaīka, kas saulē mirdz un miglā elpo kā nepieradināta pasaule.

Sūnu valstība: kur tās meklēt un kā tās atpazīt

Ejot gar Saukas ezera krastu, zem kājām iegrimst mīkstā, mitrā sūnu paklājā. Katrs solis šeit kļūst klusāks, jo sūnas slāpē skaņas – pat vārnas kliedziens šķiet attāls. Sūnas Saukā mīt visur: mežmalās, purva malās, uz akmeņiem, kritušajiem stumbriem un pat uz veciem žogiem.

Mēģini atšķirt biezos, tumši zaļos kūdras sūnu vālus no smalkākām, zeltainām lapu sūnām, kas plūst kā miniatūri upīši starp saknēm. It īpaši pavasarī, kad pirmās saules stara silda zemi, sūnas uzbriest, kļūst mirdzošas un zaļas. Dažviet pie ezera paveras skats, kur lielās baltenes sūnas veido teju baltu plīvuru, bet starp tām dzirkstī neredzēti zili-zaļi plankumi. Šeit iespējams uziet arī retas sugas, par kurām vairāk uzzināsi, sekojot retu augu meklēšanas maršrutiem.

Kopā ar bērniem īpaši aizraujoši ir meklēt spilgti zaļās brieža sūnas – tās atgādina sīkus meža koku būrīšus. Pieliec ceļus, pacel akmeni, un redzēsi, kā sūnas glabā mitrumu no pagājušā lietus, saglabājot dzīvību pat sausumā. Mežs, kas uzreiz šķiet kluss un vienmuļš, kļūst par košas dzīvības svētkiem, ja tikai veltīsi laiku saskatīt sīkās nianses.

Saukas dabas parka flora: ķērpju daudzveidības noslēpumi

Ķērpji ir meža noslēpumainie viesi. Tiem piemīt spēja izdzīvot gan siltā saulē, gan sasalstošā vējā. Lielākie ķērpju ciļņi Saukā meklējami atklātākās vietās – pļavās, priedēs un pat uz veciem akmens krāvumiem. Ejot gar meža malu, noglaudi priedes stumbru – pamanīsi pelēki zaļganus, vai dažviet dzeltenīgi oranžus plankumus. Tie ir krūmveida vai lapveida ķērpji, kas šeit auguši desmitiem gadu un kļuvuši par ainavas daļu.

Daži ķērpji atgādina sīkas, zarotas bārkstis, kas vējā šūpojas kā meža rotas. Citi – rapjoši, zemes klājumi, kurus sajauc ar sūnām, kamēr vien neapstājas un nepaskaties tuvāk. Ķērpju pasaulē katra suga ir kā neatkārtojama miniatūra glezna – ar noteiktiem rakstiem un krāsu gammām, ko var atpazīt tikai vērīgs vērotājs.

Ķērpjiem ir arī sava nozīme. Tie ir kā meža barometri – ja gaisā nav piesārņojuma, tie zied un zeļ. Saukas dabas parkā šī daudzveidība liecina par tīru vidi, kurā daba vēl valda savā ziņā. Vēlā pavasarī ķērpji veido krāsainus rakstus uz koku mizām un akmeņiem, bet rudenī to krāsas kļūst dziļākas, piesūcoties ar mitrumu un rīta miglu. Īpašu prieku sagādā, ja pastaigas laikā noķer ķērpju smalko, zemi piesātināto smaržu – tā ir zemes un vēja alķīmija.

Pastaigu maršruti – kur īpaši vērts pievērst uzmanību

Apkārt Saukas ezeram izvijas takas, kur katrs solis ved cauri sūnu un ķērpju pasaulei. Vienā brīdī soļo pa dzeltenzaļām pļavām, nākamajā – sūnu mētrājiem, kas paliek mitri arī karstā vasaras dienā. Šādas pārgājiena ainas īpaši iepriecinās, ja izvēlēsies maršrutus gar ezeru, kur atklāsi sūnu zaļo klājienu un ķērpju mozaīkas uz senajiem akmeņiem.

Bērniem draudzīgās takas Saukā ir īsta piedzīvojumu zeme – te var sacensties, kurš pirmais ieraudzīs pelēkos brieža ķērpjus vai mazos, čiekurainos sūnu bruncīšus. Ģimenēm noderīgi iepazīt arī īpaši iezīmētos pārgājienu ceļus mazākajiem, kur ainava atklājas pavisam citādi – tuvplānā un ar pieskārieniem.

Klusuma un sezonu spēks: sūnas, ķērpji un mirkļa elpa

Saukā laiks rit lēni. Vasaras tveicē sūnas kļūst biezākas, to zaļums dziļāks, bet ķērpji mirdz rīta rasā kā mazas pērlītes. Rudenī, kad koki zaudē lapas, meža grīda pārklājas ar ķērpju zeltu un pelēko vilnu. Klusums šeit ievelk sevī – pat vējš šķiet maigs, kad slīd pār zemi, kas klāta ar sūnām un ķērpjiem.

Ziemā gaisa svaigums iekož vaigos, bet, noliecoties tuvāk zemei, vēl jūtama sūnu dzīvības elpa. Tās, piesūcinātas ar sniegu, turpina sargāt savu mikropasauli – te paslēpušās kukaiņu oliņas, sīkas sēnes, pat putnu pēdu nospiedumi. Ķērpji ziemā kļūst askētiski, to krāsas matētas, bet dzīvība klusībā turpina riņķot. Pavasarī viss atdzimst – sūnas paceļ galvas, ķērpji iekrāsojas arvien košāk.

Šajās takās satiekas laiks un dabas ritums. Katrs vējš, katra miglas vāla pieskāriens, katra rīta gaisma atklāj jaunu sūnu rakstu vai ķērpju faktūru. Nesaudzē acis – skaties, pēti, baudi to, kas citkārt slēpjas pelēkā fonā. Šeit, starp sūnām un ķērpjiem, var atrast klusumu un mieru, ko pilsēta nekad nespēj dot.

Ieteikumi lēnai dabas izzināšanai

Iesaku doties bez steigas – paņem līdzi lupu vai tikai ciešu skatienu. Klausies, kā vējā rit sūnu slēptā smarža, kā uz ķērpjiem nosēžas pirmās rasas lāses. Ja vaicā, kas tā par sugu, nemeklē uzreiz nosaukumu grāmatā – ļauj dabai runāt pati. Saukas dabas parka sūnu un ķērpju pasaule ir ne tikai botāniķiem, bet ikvienam, kurš vēlas atjaunoties, iepazīt un būt daļai no lielās klusuma elpas.

Kad ekrāns nogurdina, atceries – Saukas dabas parkā pietiek tikai paspert soli ārpus ierastā. Sāc ar vienkāršu takas apmaiņu pret dīvānu un ļauj dabai runāt caur sūnu un ķērpju stāstiem.